2018. gads ir bijis bagāts ar plaša mēroga pasākumiem, ar novitātēm draudžu dzīvē, izglītības jomā, kā arī iniciatīvām, kas rosina domāt par kristietības pamatvērtībām un Latviju kā kristīgu valsti. Gada izskaņā aicinājām Tuvumā.lv lasītājus atcerēties, kāds ir bijis gads kristīgo notikumu kontekstā, un piedalīties topa veidošanā, aizpildot aptauju un balsojot par svarīgākajiem notikumiem. Paldies visiem 105 respondentiem, kuri salīdzināja un novērtēja notikumus no mūsu piedāvātajiem 17 variantiem. Apkopojot respondentu atbildes – topa pirmo, ceturto un vienpadsmito vietu ieņem vienlaicīgi vairāki notikumi, jo saņēma vienādu balsu skaitu. Aicinājām arī iesūtīt redakcijai ierosinājumus, ar kādiem notikumiem papildināt topu.
Dalīta 1. vieta
Topa pirmo vietu dala divi aizvadītā gada piedzīvotie notikumi, par kuriem balsojuši 36,5 % no respondentiem, līdz ar to varam tos uzskatīt par vienlīdz būtiskiem:
- Latvijas simtgadei veltītā starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju” un tajā apstiprinātā petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām”;
- gada sākumā Latvijas bīskapu un vairāk nekā 300 NVO aicinājumi Saeimu neratificēt Stambulas konvenciju.
Tautas lūgšanu sapulce
Tautas lūgšanu sapulce notika Skonto hallē Rīgā 20. oktobrī — divas nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām — un pulcēja vairākus tūkstošus kristiešu no visdažādākajām Latvijas draudzēm. Pasākumu organizēja Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes “Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis un sadarbības partneri. Uzrunas un lūgšanas latviešu teica Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bijušais bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs un Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas iecirkņa prāvests un Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš, Metodistu baznīcas superintendents Edgars Šneiders, draudzes “Labā Vēsts” vecākais mācītājs Andrejs Čebotarjovs, Mateja baptistu draudzes mācītājs un Rīgas domes deputāts Ainars Baštiks, Latvijas bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš, kā arī “Latvijas Kristīgā radio” prezidents Tālivaldis Tālbergs un tobrīd Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.
Pasākuma organizatori uzskata, ka visām Latvijas kristiešu draudzēm vienotībā ir jāsanāk reizi gadā uz kopīgu lūgšanu par tautu, svētību, atmodu un reformāciju Latvijā.
Jau izziņots 2019. gada Tautas lūgšanu dienas datums – 19. oktobris.
Pasākuma apmeklētāji pie durvīm tika aicināti parakstīt dokumentu – petīciju –, kura mērķis ir paust sabiedrības nostāju par tradicionālas laulības un ģimenes nozīmīgumu. Petīciju ikviens interesents var joprojām parakstīt lapā parlatviju.lv. Dokumenta autori uzsver, ka Latvijas Satversme nosaka – Latvija ir demokrātiska un kristīga valsts, kuras pamats ir stipra ģimene, un Satversmes 110. pants nosaka, ka “valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt laulību – savienību starp vīrieti un sievieti”.
Zemāk TV3 sižets
Zemāk pasākuma tiešraides video
Stambulas konvencija
Topa pirmajā vietā pēc aptaujas rezultātu izvērtējuma ir arī Latvijas kristīgo baznīcu vadītāju un vairāk nekā 300 NVO aicinājums valsts amatpersonas neratificēt Stambulas konvenciju. Viņuprāt, Latvijā ir nepieciešams apņēmīgi ierobežot vardarbību pret sievietēm, taču šī brīža formulējumā Stambulas konvencija nav ratificējama. Šogad arī tika savākti 10 000 iedzīvotāju paraksti platformā manabalss.lv par Latvijas nepievienošanos šai konvencijai. Atgādināsim, ka Stambulas konvencijas strīdīgie aspekti tika analizētituvuma.lv rakstu sērijā, kā arī aicinājām izteikt lasītājus savu nostāju izveidotajā aptaujā “Vai atbalsti Stambulas konvenciju?” Aptaujā noskaidrojām, kas ir atšķirīgo viedokļu pamatojums, avoti un autoritātes. Pētījuma mērķis bija atklāt iespējamās tendences par to, kādi uzskati ir tiem, kas atbalsta vai neatbalsta konvenciju. Atšķirība starp abām galvenajām nostājām ir mērāma vien 58 balsīs: 339 respondenti uzskatīja, ka ir jāratificē Stambulas konvencija, turpretī 281 respondents pauda pārliecību, ka tas nav jādara.
2. vieta
Topa 2. vietā ierindojas Arēnā “Rīga” notikušais trīs dienu evaņģelizācijas pasākums “Awakening Europe Baltija” (no 30. augusta līdz 2. septembrim). To apmeklēja tūkstošiem cilvēku no Latvijas un vēl no 20 citām valstīm. Pasākuma organizatoru vēlme ir glābt pazudušos un iedrošināt kristiešus Eiropā drosmīgi sludināt evaņģēliju un ikdienā dzīvot kā patiesiem Jēzus Kristus mācekļiem. Pasākuma noslēguma dienā Arēnā “Rīga” uz skatuves kāpa daudzi Latvijas garīgie vadītāji. Visi bija vienisprātis, ka nav labākas dāvanas, ko var iedot kādai tautai, kā Evaņģēlijs. Baltijas draudžu pārstāvji izteica pateicību “Awakening Europe” organizatoru komandai, kas Latvijā dalījās ar Evaņģēliju un lūdza par mūsu tautu.
Zemāk Dāvida Gleškes uzruna
Zemāk 9.daļa no video tiešraides
3. vieta
3. vietu ieņem notikums, kas izpelnījies visplašāko starptautisko rezonansi – Latvijā 24. septembrī viesojās Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Centrālais svētku notikums bija Aglonā un pāvesta sagaidīšanā tika iesaistīti vairāk nekā 400 brīvprātīgo no Latvijas draudzēm. Kopā dievkalpojuma svinēšanai Aglonā reģistrējās vairāk nekā 32 tūkstoši ticīgo.
Kā zināms, tieši pirms 25 gadiem Latviju bija apmeklējis pāvests Jānis Pāvils II. Rīgas arhībīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs komentējis: “Redzam, ka pēc 25 gadiem Jāņa Pāvila vizītes daudz kas ir mainījies, bet lielākā daļa no toreizējiem izaicinājumiem arvien ir aktuāli, nākot klāt arī jauniem. Tāpēc pāvests Francisks ir apsolījis ierasties pie mums, lai no jauna mūs iedrošinātu un stiprinātu šai sarežģīto pārmaiņu ceļā. Viņam rūp pirmām kārtām mazie un pasaules vareno mazvērtētie, bet Dievs tieši caur viņiem pasaules vēsturē bieži vien ir darījis lielas lietas. Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir uzticēta īpaša misija Dieva plānā.”
Zemāk video no LTV tiešraides
Dalīta 4. vieta
Arī topa 4. vietu dala divi aizvadītā gada notikumi. Savas balsis par šiem abiem notikumiem atdevuši 22,9 % respondenti.
- Izveidota Bārbalas zēnu pamatskola;
- Latvijas valsts himnas un lūgšanas “Mūsu Tēvs” atskaņojums Dziesmu un deju svētkos.
Izglītības jomā daudzsološi sevi piesaka jauna mācību iestāde ar kristīgām vērtībām.Priesteris Andrejs Mediņš Vecumnieku novada Bārbeles pagastā izveido Bārbalas zēnu pamatskolu ”Saknes un spārni”. Skola veidota, lai radītu piemērotu vidi jauno vīriešu izaugsmei. Tā paredzēta bērnudārzniekiem un jauniem zēniem no 1. līdz 3.klasei. Skolas liels akcents tiks likts uz ārpusklases nodarbībām. Plānots, ka skolā daudz palīdzēs arī bērnunamu bērniem, bāreņiem un pamestajiem.
Zemāk LTV sižets
2018. gadā piedzīvoti arī grandiozie XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki (no 30. jūnija līdz 8. jūlijam), kuru laikā īpaši izceļams Latvijas valsts himnas un lūgšanas “Mūsu Tēvs” atskaņojums.
Zemāk video ar izpildīto dziesmu ”Mūsu Tēvs”
5. vieta
2018. gadā apritēja 25 gadi, kopš Latvijā ēterāskan vienīgā starpkonfesionālā radio stacija “Latvijas Kristīgais radio”. Līdzās jubilejas svētku noskaņām, negaidīti LKR atstāja telpas Lāčplēša ielā 37, kur tieši pirms 25 gadiem tika teikti pirmie vārdi ēterā, un pārcēlās uz jaunām mājām. Radio prezidents Tālivaldis Tālbergs klausītājiem atklāja, ka telpu maiņa nepieciešama, jo beidzies īres līgums ar Latvijas baptistu draudžu savienību, un LKR nepiekrīt LBDS prasībai turpmāk maksāt augstāku īres maksu. LBDS Padome draudzēm izplatīja informatīvu paziņojumu, skaidrojot apstākļus un norādot, ka LKR ēterā esot izskanējusi vienpusēja situācijas interpretācija.
Turpmāk radio skanēs no radio mājas Stabu ielā 77a. Šis notikums svarīgs šķitis 21,9 % respondentu.
Zemāk LKR jubilejai veltīts raidījums ”Pirms un pēc 22.septembrim”
6. vieta
Sociālajā tīklā ”Facebook” Pēteris Sproģis
publicēja ierakstu ”Nodevēja grēksūdze”,
ko pārpublicēja arī portāls skaties.lv
16,7% aptaujas dalībnieku izvērtē, ka gana pamanāma bijusi bijušā baptistu bīskapa Pētera Sproģa izteiktā vēlme kandidēt Valsts prezidenta amatam no partijas “Saskaņa”rindām. Kā zināms, lielās rezonanses un dažādo vērtējumu krustugunīs nonākušais bijušais baptistu gans atcēla savu kandidatūru un politikā neuzsāka karjeru.
7. vieta
12,5 % respondenti izcēla vēl vienu ar izglītību saistītu aktualitāti – jaunajā izglītības saturā kristīgā mācība tiek iekļau
ta kā fakultatīvs (izvēles) priekšmets 1.-3. klasei. Tas notiek pakāpeniskās pārejas uz jauno mācību saturu ietvaros. Kristīgā mācība kopš 1. septembra vairs nav obligāts izvēles priekšmets.
Iepriekš vecāki varēja izvēlēties starp ētiku un kristīgo mācību, bet turpmāk būs jāizvēlas, vai bērns apgūst vai neapgūst kristīgo mācību. Ētika tiks integrēta sociālajās zinībās.
Līdz 1.februārim ikviens Latvijas iedzīvotājs mājaslapā www.skola2030.lv varēja iepazīties ar izstrādāto mācību saturu un tā īstenošanas vadlīnijām, kā arī iesniegt savus priekšlikumus.
8. vieta
11,5 % uzskata, ka būtisks gada pavērsiens kristīgajā sabiedrībā ir mācītāja Jura Rubeņa aiziešana no mācītāja amata. Pēc 36 gadu kalpošanas mācītājs Juris Rubenis ir atstājis mācītāja amatu – uzrakstījis atlūgumu, ko Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ir pieņēmis. Šī lēmuma iemesli esot personiski un mācītājs tos nevēlējās atklāt sabiedrībai. Tikmēr mācītājs Indulis Paičs sociālajā tīklā “Facebook” rakstījis, ka ir notikusi vairāku mācītāju “agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas sasniedza kulmināciju pagājušā gada Klusajā nedēļā”.
9. vieta
9,4% aptaujas notikumu izvērtētāji par gana pamanāmu un nozīmīgu atzīmēja notikušo ekumēnisko “Simtgades svētceļojumu – 100 dienas lūgšanā par Latviju”. Svētceļojums notika apkārt Latvijas robežai.
Zemāk LTV sižets
10. vieta
10. vietā ierindojas jau par tradīciju kļuvusī Baznīcu nakts. Šis bija jau piektais gads, kad kultūras akcijā piedalās Latvijas baznīcas. Šogad 1. jūnijā Baznīcu naktī dalību ņēma vairāk nekā 170 dievnami visā Latvijā. Apmeklētājiem tika piedāvātas dažādas muzikālas un tematiskas programmas.
Dalīta 11. vieta
Tālāk izceļami trīs aizvadītā gada notikumi, kurus par svarīgiem atzīmēja 8,3 % respondentu.
- Aprit 25 gadi, kopš Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīts par Rīgas un Latvijas arhibīskapu. Atzīmējot konsekrācijas gadadienu 29. Augustā tika aizvadīts pateicības dievkalpojums Rīgas Domā.
- Pārmaiņas piedzīvoja LBDS – 12 gadus ilgo kalpošanu LBDS noslēdza bīskaps Pēteris Sproģis un viņa vietā stājās jauns bīskaps – Kaspars Šterns. Sproģis novēlēja Dieva gudrību, drosmi un mīlestību LBDS vadībai, veidojot baptistu draudžu kopdarbu nākamajos gados un paaudzēs.
- Latvijas simtgadei tika veltīta īpaša Lūgšanu nakts “Kungs, es lūdzu, svētī manu zemi”. Starpkonfesionālais projekts “Lūgšanu nakts ” un biedrība “Tautas lūgšana” aicināja Latvijas draudzes un kristiešus vienoties šajā Lūgšanu naktī un lūgt par personīgajām attiecībām ar Dievu, Latvijas vajadzībām un nākotni un par draudžu kalpošanu mūsu valstij.
12. vieta
Šogad notika 13. Saeimas vēlēšanas un 5,2 % respondenti novērtēja kā būtisku LELB izveidoto aptauju 16 kandidējošajām partijām. Tajā tika uzdoti vairāki kristīgajai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi, kā piemēram, norādīt, kurš no politiskā spēka sasniegumiem visvairāk pagodina Dievu, vai partija piekrīt, ka Latvija ir kristīga valsts, vai partija plāno strādāt pie kristīgo vērtību veicināšanas un stiprināšanas Latvijas sabiedrībā un citi jautājumi.
13. vieta
No Tuvumā.lv redakcijas piedāvātajiem notikumiem aptaujā vismazāk balsu skaitu saņēma variants — Saeimā grozīts Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likums, pret ko iebilda Latvijas evanģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL).
Atgādinām, ka 12. Saeima virzīja grozījumus LELB likumā un grozījumus Reliģisko organizāciju likumā un konceptuāli atbalstīja ar 42 balsīm par, 15 balsīm pret un atturoties 9 deputātiem. Pret grozījumiem iebilda LELBāL, Amerikas Latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Krievijas Latviešu kongress un Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienība, iebilstot, ka notiek mēģinājums ierobežot LELBāL mantojuma tiesības.
Par grozījumiem tālāk jālemj 13. Saeimai, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sēdē novembrī grozījumus tālāk nevirzīja. LELB priekšlikumu atbalstījuši tikai 2 deputāti — Boriss Cilevičs un Vladimirs Nikonovs. Pārējie 4 deputāti — Artuss Kaimiņš (komisijas priekšsēdētājs), Andrejs Judins, Linda Liepiņa un Dace Rukšāne-Ščipčinska iestājās pret LELB likuma grozījumu tālāku skatīšanu 13.Saeimā. Savukārt 3 komisijas locekļi sēdē neieradās.
Zemāk video- deputāts Andrejs Judins (”Vienotība”) par LELB grozījumiem
14. vieta
Tuvumā.lv redakcija lēmusi notikumu topu papildināt ar vēl kādu aktualitāti, ko vēl nepaguvām piedāvāt aptaujas balsojumā. Aptaujas slēgšanas brīdī — 20.decembrī — Latvijas mediju telpu piepildīja ziņas, ka atvērti tā saucamie “čekas maisi” (publicēti šeit) un slepenajos čekas aģentūras žurnālos atrodamie vārdi, kuru starpā pētnieki identificējuši teju 80 cilvēkus, kuri saistīti ar reliģiskajām organizācijām.
Krievijas “Radio Svaboda” vēsta, ka VDK dokumentos atrodams Latvijas pareizticīgo metropolīta Aleksandra jeb laicīgajā dzīvē Aleksandra Kudrjašova vārds. Viņš esot vervēts 1982. gadā un viņam dots segvārds “Lasītājs”. ”Čekas maisā” ir arī pirmais Latvijas katoļu kardināls Julijans Vaivods, kurš esot vervēts 1948. gadā, piešķirot segvārdu “Omega”.
Atklājies arī, ka katoļu kardināls Jānis Pujats ar segvārdu ”Andrejs” esot reģistrēts nesavervēto čekas aģentu žurnālā. “Nepatīkami, ka tas vispār iet par garīdznieku, īpaši vēl par kardinālu,” LNT Ziņās teica Pujats, norādot, ka atklāti viņu neviens nav vervējis, taču, gatavojoties savam pirmajam braucienam uz Romu, par reliģiskajiem jautājumiem atbildīgās padomes sekretārs lūdzis parakstīt baltu papīra lapu.
Šī tēma aktualitāti nezaudēs un turpināsim tai sekot līdzi.
15. vieta
Topu noslēdzam, papildinot notikumu apkopojumu ar ziņu, ka Carnikavā nodegušās Siguļu baznīcas draudzei dievnama celšanai ir saziedoti jau 26 tūkstoši eiro.Atgādinām, ka 2017. gada notikumu topā aprakstījām bēdīgo vēsti, kas Latviju pāršalca naktī uz otro adventi, kad ugunsnelaime skāra rekonstrukcijā esošo Carnikavas dievnamu Siguļos. Tas bija vietējās nozīmes kultūras piemineklis un to bija plānots atvērt uz Latvijas simtgadi. Turpretī tieši pēc gada – šajā decembrī nedaudz apkopojot, kā draudze atgūstas pēc ugunsnelaimes, pozitīvais novērojums ir, ka cerību dod prāvā saziedotā summa. Pašlaik draudzes dievkalpojumi notiek tā sauktajā “Laivu mājā”. Ziedojumu piesaistei jaunajai baznīcai tiek organizēti arī dažādi koncerti un kino vakari.
