Valsts kanceleja informēja, ka Starpkonfesionālās Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” atklātā vēstule un petīcija par kristīgām un ģimenes vērtībām ir iesniegta visām ministrijām.

Valsts kanceleja informēja, ka Starpkonfesionālās Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” atklātā vēstule un petīcija par kristīgām un ģimenes vērtībām ir iesniegta visām ministrijām.

Šī gada 6. februārī Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām tika iesniegta parakstītā petīcija un atklātā vēstule par kristīgām un ģimenes vērtībām Latvijā. Atklātā vēstule tika iesniegta arī Valsts prezidentam un Ministru kabinetam. 14. februārī, Valsts kanceleja informēja, ka Starpkonfesionālās Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” atklātā vēstule un petīcija par kristīgām un ģimenes vērtībām ir iesniegta visām ministrijām. Turklāt valsts kancelejas direktors Jānis Citkovskis pateicas par iniciatīvu un vēlmi iesaistīties sabiedrībai svarīgu jautājumu risināšanā. Dievs, svētī Latviju!

 

Latvijas Republikas Saeimai iesniegta petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām”

Latvijas Republikas Saeimai iesniegta petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām”

Pagājušā gada novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, tās mērķis bija apvienot Latvijas draudzes kopīgā lūgšanā par valsts nākotni, kā arī iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām mūsu zemē.

Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju” ietvaros tika sagatavota petīcija “Par kristīgām un ģimenes vērtībām”, kuras mērķis bija paust sabiedrības nostāju par tradicionālās laulības un ģimenes nozīmīgumu un sākta parakstu vākšana. Petīciju varēja parakstīt gan elektroniski, gan papīra formātā un nepilnu triju mēnešu laikā tika savākti 7699 paraksti.

Petīciju parakstīja Latvijas vadošo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji: Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, Romas katoļu baznīcas arhibīskaps, metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pārstāvis, Rīgas iecirkņa prāvests un Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš, Draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības goda bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas superintendents Edgars Šneiders, Septītās dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības bīskaps Vilnis Latgalis, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gribs, Pestīšanas Armijas Latvijā vadītājs Roberts Tufstroms, Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš, Mateja baptistu draudzes mācītājs, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ex-ministrs un Rīgas domes deputāts Ainars Baštiks.

Lai latviešu tauta spētu pastāvēt un izdzīvot cauri gadsimtiem, ir svarīgi saglabāt tautas morāles normas un vērtības. Satversmes 110. pants nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Savukārt Latvijas Republikas Satversmes preambulā ir teikts, ka Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.”

Šā gada 6. februārī Latvijas Republikas Saeimas deputātiem un Saeimā pārstāvētajām politisko partiju frakcijām tika iesniegta parakstītā petīcija un atklātā vēstule par kristīgām un ģimenes vērtībām Latvijā. Atklātā vēstule tika iesniegta arī Valsts prezidentam un Ministru kabinetam. Vēstulē uzsvērts, kādas negatīvas sekas Latvijai rada kristīgo morāles standartu ignorēšana izglītības sistēmā, kā arī bezatbildīga dzīvesveida un viendzimuma attiecību popularizēšana. Latvijas vadītāji tiek aicināti atbalstīt idejas, iniciatīvas, likumdošanas projektus un noteikumus, kuri atbilst valsts konstitūcijā noteiktajām vērtībām, kā arī aizsargāt tradicionālo ģimenes modeli kā Satversmē garantētu nemaināmu vērtību. 

Atklāto vēstuli ir parakstījis un iesniedzis Starpkonfesionālās Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju!” galvenais organizators un petīcijas “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” iniciators, Evaņģēlisko kristiešu draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs Mārcis Jencītis.

Ar Petīcijas pilnu tekstu var iepazīties šeit: https://parlatviju.lv/

Kontaktinfo: Luīze Zveja, tālr. 20016806, epasts: [email protected]

 

Kristiešiem nozīmīgi notikumi Latvijā 2018. gadā. TOP 15 (+VIDEO)

Kristiešiem nozīmīgi notikumi Latvijā 2018. gadā. TOP 15 (+VIDEO)

2018. gads ir bijis bagāts ar plaša mēroga pasākumiem, ar novitātēm draudžu dzīvē, izglītības jomā, kā arī iniciatīvām, kas rosina domāt par kristietības pamatvērtībām un Latviju kā kristīgu valsti. Gada izskaņā aicinājām Tuvumā.lv lasītājus atcerēties, kāds ir bijis gads kristīgo notikumu kontekstā, un piedalīties topa veidošanā, aizpildot aptauju un balsojot par svarīgākajiem notikumiem. Paldies visiem 105 respondentiem, kuri salīdzināja un novērtēja notikumus no mūsu piedāvātajiem 17 variantiem. Apkopojot respondentu atbildes – topa pirmo, ceturto un vienpadsmito vietu ieņem vienlaicīgi vairāki notikumi, jo saņēma vienādu balsu skaitu. Aicinājām arī iesūtīt redakcijai ierosinājumus, ar kādiem notikumiem papildināt topu.

Dalīta 1. vieta

Topa pirmo vietu dala divi aizvadītā gada piedzīvotie notikumi, par kuriem balsojuši 36,5 % no respondentiem, līdz ar to varam tos uzskatīt par vienlīdz būtiskiem:

  • Latvijas simtgadei veltītā starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju” un tajā apstiprinātā petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām”;
  • gada sākumā  Latvijas bīskapu un vairāk nekā 300 NVO aicinājumi Saeimu neratificēt Stambulas konvenciju.

Tautas lūgšanu sapulce

Tautas lūgšanu sapulce notika Skonto hallē Rīgā 20. oktobrī — divas nedēļas pēc Saeimas vēlēšanām — un pulcēja vairākus tūkstošus kristiešu no visdažādākajām Latvijas draudzēm. Pasākumu organizēja Evaņģēlisko Kristiešu Draudzes “Kristus Pasaulei” mācītājs Mārcis Jencītis un sadarbības partneri. Uzrunas un lūgšanas latviešu teica Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bijušais bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs un Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas iecirkņa prāvests un Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš,  Metodistu baznīcas superintendents Edgars Šneiders, draudzes “Labā Vēsts” vecākais mācītājs Andrejs Čebotarjovs, Mateja baptistu draudzes mācītājs un Rīgas domes deputāts Ainars Baštiks, Latvijas bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš, kā arī “Latvijas Kristīgā radio” prezidents Tālivaldis Tālbergs un tobrīd Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks. 

Pasākuma organizatori uzskata, ka visām Latvijas kristiešu draudzēm vienotībā ir jāsanāk reizi gadā uz kopīgu lūgšanu par tautu, svētību, atmodu un reformāciju Latvijā.

Jau izziņots 2019. gada Tautas lūgšanu dienas datums – 19. oktobris.

Pasākuma apmeklētāji pie durvīm tika aicināti parakstīt dokumentu – petīciju –, kura mērķis ir paust sabiedrības nostāju par tradicionālas laulības un ģimenes nozīmīgumu. Petīciju ikviens interesents var joprojām parakstīt lapā parlatviju.lv. Dokumenta autori uzsver, ka Latvijas Satversme nosaka – Latvija ir demokrātiska un kristīga valsts, kuras pamats ir stipra ģimene, un Satversmes 110. pants nosaka, ka “valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt laulību – savienību starp vīrieti un sievieti”.

Zemāk TV3 sižets

Zemāk pasākuma tiešraides video

Stambulas konvencija

Topa pirmajā vietā pēc aptaujas rezultātu izvērtējuma ir arī Latvijas kristīgo baznīcu vadītāju un  vairāk nekā 300 NVO aicinājums valsts amatpersonas neratificēt Stambulas konvenciju.  Viņuprāt, Latvijā ir nepieciešams apņēmīgi ierobežot vardarbību pret sievietēm, taču šī brīža formulējumā Stambulas konvencija nav ratificējama. Šogad arī tika savākti 10 000 iedzīvotāju paraksti platformā manabalss.lv par Latvijas nepievienošanos šai konvencijai. Atgādināsim, ka Stambulas konvencijas strīdīgie aspekti tika analizētituvuma.lv rakstu sērijā, kā arī aicinājām izteikt lasītājus savu nostāju izveidotajā aptaujā “Vai atbalsti Stambulas konvenciju?” Aptaujā noskaidrojām, kas ir atšķirīgo viedokļu pamatojums, avoti un autoritātes. Pētījuma mērķis bija atklāt iespējamās tendences par to, kādi uzskati ir tiem, kas atbalsta vai neatbalsta konvenciju. Atšķirība starp abām galvenajām nostājām ir mērāma vien 58 balsīs: 339 respondenti uzskatīja, ka ir jāratificē Stambulas konvencija, turpretī 281 respondents pauda pārliecību, ka tas nav jādara.


2. vieta

Topa 2. vietā ierindojas Arēnā “Rīga” notikušais trīs dienu evaņģelizācijas pasākums “Awakening Europe Baltija” (no 30. augusta līdz 2. septembrim). To apmeklēja tūkstošiem cilvēku no Latvijas un vēl no 20 citām valstīm. Pasākuma organizatoru vēlme ir glābt pazudušos un iedrošināt kristiešus Eiropā drosmīgi sludināt evaņģēliju un ikdienā dzīvot kā patiesiem Jēzus Kristus mācekļiem. Pasākuma noslēguma dienā Arēnā “Rīga” uz skatuves kāpa daudzi Latvijas garīgie vadītāji. Visi bija vienisprātis, ka nav labākas dāvanas, ko var iedot kādai tautai, kā Evaņģēlijs. Baltijas draudžu pārstāvji izteica pateicību “Awakening Europe” organizatoru komandai, kas Latvijā dalījās ar Evaņģēliju un lūdza par mūsu tautu.

Zemāk Dāvida Gleškes uzruna

Zemāk 9.daļa no video tiešraides

3. vieta

3. vietu ieņem notikums, kas izpelnījies visplašāko starptautisko rezonansi – Latvijā 24. septembrī viesojās Romas katoļu baznīcas pāvests Francisks. Centrālais svētku notikums bija Aglonā un pāvesta sagaidīšanā tika iesaistīti vairāk nekā 400 brīvprātīgo no Latvijas draudzēm. Kopā dievkalpojuma svinēšanai Aglonā reģistrējās vairāk nekā 32 tūkstoši ticīgo.

Kā zināms, tieši pirms 25 gadiem Latviju bija apmeklējis  pāvests Jānis Pāvils II.  Rīgas arhībīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs komentējis:  “Redzam, ka pēc 25 gadiem Jāņa Pāvila vizītes daudz kas ir mainījies, bet lielākā daļa no toreizējiem izaicinājumiem arvien ir aktuāli, nākot klāt arī jauniem. Tāpēc pāvests Francisks ir apsolījis ierasties pie mums, lai no jauna mūs iedrošinātu un stiprinātu šai sarežģīto pārmaiņu ceļā. Viņam rūp pirmām kārtām mazie un pasaules vareno mazvērtētie, bet Dievs tieši caur viņiem pasaules vēsturē bieži vien ir darījis lielas lietas. Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir uzticēta īpaša misija Dieva plānā.”

Zemāk video no LTV tiešraides

Dalīta 4. vieta

Arī topa 4. vietu dala divi aizvadītā gada notikumi. Savas balsis par šiem abiem notikumiem atdevuši 22,9 % respondenti.

  • Izveidota Bārbalas zēnu pamatskola;
  • Latvijas valsts himnas un lūgšanas “Mūsu Tēvs” atskaņojums Dziesmu un deju svētkos.

Izglītības jomā daudzsološi sevi piesaka jauna mācību iestāde ar kristīgām vērtībām.Priesteris Andrejs Mediņš Vecumnieku novada Bārbeles pagastā izveido Bārbalas zēnu pamatskolu ”Saknes un spārni”. Skola veidota, lai radītu piemērotu vidi jauno vīriešu izaugsmei. Tā paredzēta bērnudārzniekiem un jauniem zēniem no 1. līdz 3.klasei. Skolas liels akcents tiks likts uz ārpusklases nodarbībām. Plānots, ka skolā daudz palīdzēs arī bērnunamu bērniem, bāreņiem un pamestajiem. 

Zemāk LTV sižets

2018. gadā piedzīvoti arī grandiozie XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki (no 30. jūnija līdz 8. jūlijam), kuru laikā īpaši izceļams Latvijas valsts himnas un lūgšanas “Mūsu Tēvs” atskaņojums. 

Zemāk video ar izpildīto dziesmu ”Mūsu Tēvs”


5. vieta

2018. gadā apritēja 25 gadi, kopš Latvijā ēterāskan vienīgā starpkonfesionālā radio stacija “Latvijas Kristīgais radio”. Līdzās jubilejas svētku noskaņām, negaidīti LKR atstāja telpas Lāčplēša ielā 37, kur tieši pirms 25 gadiem tika teikti pirmie vārdi ēterā, un pārcēlās uz jaunām mājām. Radio prezidents Tālivaldis Tālbergs klausītājiem atklāja, ka telpu maiņa nepieciešama, jo beidzies īres līgums ar Latvijas baptistu draudžu savienību, un LKR nepiekrīt LBDS prasībai turpmāk maksāt augstāku īres maksu. LBDS Padome draudzēm izplatīja informatīvu paziņojumu, skaidrojot apstākļus un norādot, ka LKR ēterā esot izskanējusi vienpusēja situācijas interpretācija.

Turpmāk radio skanēs no radio mājas Stabu ielā 77a. Šis notikums svarīgs šķitis 21,9 % respondentu.

Zemāk LKR jubilejai veltīts raidījums ”Pirms un pēc 22.septembrim”

6. vieta

Sociālajā tīklā ”Facebook” Pēteris Sproģis
publicēja ierakstu ”Nodevēja grēksūdze”,
ko pārpublicēja arī portāls skaties.lv

16,7% aptaujas dalībnieku izvērtē, ka gana pamanāma bijusi bijušā baptistu bīskapa Pētera Sproģa izteiktā vēlme kandidēt Valsts prezidenta amatam no partijas “Saskaņa”rindām. Kā zināms, lielās rezonanses un dažādo vērtējumu krustugunīs nonākušais bijušais baptistu gans atcēla savu kandidatūru un politikā neuzsāka karjeru.

7. vieta

12,5 % respondenti izcēla vēl vienu ar izglītību saistītu aktualitāti – jaunajā izglītības saturā kristīgā mācība tiek iekļauta kā fakultatīvs (izvēles) priekšmets 1.-3. klasei. Tas notiek pakāpeniskās pārejas uz jauno mācību saturu ietvaros. Kristīgā mācība kopš 1. septembra vairs nav obligāts izvēles priekšmets.

Iepriekš vecāki varēja izvēlēties starp ētiku un kristīgo mācību, bet turpmāk būs jāizvēlas, vai bērns apgūst vai neapgūst kristīgo mācību. Ētika tiks integrēta sociālajās zinībās.

Līdz 1.februārim ikviens Latvijas iedzīvotājs mājaslapā www.skola2030.lv varēja iepazīties ar izstrādāto mācību saturu un tā īstenošanas vadlīnijām, kā arī iesniegt savus priekšlikumus.

8. vieta

11,5 % uzskata, ka būtisks gada pavērsiens kristīgajā sabiedrībā ir mācītāja Jura Rubeņa aiziešana no mācītāja amata. Pēc 36 gadu kalpošanas mācītājs Juris Rubenis ir atstājis mācītāja amatu – uzrakstījis atlūgumu, ko Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags ir pieņēmis. Šī lēmuma iemesli esot personiski un mācītājs tos nevēlējās atklāt sabiedrībai. Tikmēr mācītājs Indulis Paičs sociālajā tīklā “Facebook” rakstījis, ka ir notikusi vairāku mācītāju “agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas sasniedza kulmināciju pagājušā gada Klusajā nedēļā”.

9. vieta

9,4% aptaujas notikumu izvērtētāji par gana pamanāmu un nozīmīgu atzīmēja notikušo ekumēnisko “Simtgades svētceļojumu – 100 dienas lūgšanā par Latviju”. Svētceļojums notika apkārt Latvijas robežai.

Zemāk LTV sižets

10. vieta

10. vietā ierindojas jau par tradīciju kļuvusī Baznīcu nakts. Šis bija jau piektais gads, kad kultūras akcijā piedalās Latvijas baznīcas. Šogad 1. jūnijā Baznīcu naktī dalību ņēma vairāk nekā 170 dievnami visā Latvijā. Apmeklētājiem tika piedāvātas dažādas muzikālas un tematiskas programmas.

Dalīta 11. vieta

Tālāk izceļami trīs aizvadītā gada notikumi, kurus par svarīgiem atzīmēja 8,3 % respondentu.

  • Aprit 25 gadi, kopš Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags iesvētīts par Rīgas un Latvijas arhibīskapu. Atzīmējot konsekrācijas gadadienu 29. Augustā tika aizvadīts pateicības dievkalpojums Rīgas Domā.
  • Pārmaiņas piedzīvoja LBDS  – 12 gadus ilgo kalpošanu LBDS noslēdza bīskaps Pēteris Sproģis un viņa vietā stājās jauns bīskaps – Kaspars Šterns. Sproģis novēlēja Dieva gudrību, drosmi un mīlestību LBDS vadībai, veidojot baptistu draudžu kopdarbu nākamajos gados un paaudzēs.
  • Latvijas simtgadei tika veltīta īpaša Lūgšanu nakts “Kungs, es lūdzu, svētī manu zemi”.  Starpkonfesionālais projekts “Lūgšanu nakts ” un biedrība “Tautas lūgšana” aicināja Latvijas draudzes un kristiešus vienoties šajā Lūgšanu naktī un lūgt par personīgajām attiecībām ar Dievu, Latvijas vajadzībām un nākotni un par draudžu kalpošanu mūsu valstij.

12. vieta

Šogad notika 13. Saeimas vēlēšanas un 5,2 % respondenti novērtēja kā būtisku LELB izveidoto aptauju 16 kandidējošajām  partijām. Tajā tika uzdoti vairāki kristīgajai sabiedrībai nozīmīgi jautājumi, kā piemēram, norādīt, kurš no politiskā spēka sasniegumiem visvairāk pagodina Dievu, vai partija piekrīt, ka Latvija ir kristīga valsts, vai partija plāno strādāt pie kristīgo vērtību veicināšanas un stiprināšanas Latvijas sabiedrībā un citi jautājumi.

13. vieta

No Tuvumā.lv redakcijas piedāvātajiem notikumiem aptaujā vismazāk balsu skaitu saņēma variants — Saeimā grozīts Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas (LELB) likums, pret ko iebilda Latvijas evanģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBāL).

Atgādinām, ka 12. Saeima virzīja grozījumus LELB likumā un grozījumus Reliģisko organizāciju likumā un konceptuāli atbalstīja  ar 42 balsīm par, 15 balsīm pret un atturoties 9 deputātiem. Pret grozījumiem iebilda LELBāL, Amerikas Latviešu apvienība, Eiropas Latviešu apvienība, Latviešu Nacionālā apvienība Kanādā, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē, Krievijas Latviešu kongress un Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienība, iebilstot, ka notiek mēģinājums ierobežot LELBāL mantojuma tiesības.   

Par grozījumiem tālāk jālemj 13. Saeimai, un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija sēdē novembrī grozījumus tālāk nevirzīja. LELB priekšlikumu atbalstījuši tikai 2 deputāti — Boriss Cilevičs un Vladimirs Nikonovs. Pārējie 4 deputāti — Artuss Kaimiņš (komisijas priekšsēdētājs), Andrejs Judins, Linda Liepiņa un Dace Rukšāne-Ščipčinska iestājās pret LELB likuma grozījumu tālāku skatīšanu 13.Saeimā. Savukārt 3 komisijas locekļi sēdē neieradās.

Zemāk video- deputāts Andrejs Judins (”Vienotība”) par LELB grozījumiem

14. vieta

Tuvumā.lv redakcija lēmusi notikumu topu papildināt ar vēl kādu aktualitāti, ko vēl nepaguvām piedāvāt aptaujas balsojumā. Aptaujas slēgšanas brīdī — 20.decembrī — Latvijas mediju telpu piepildīja ziņas, ka atvērti tā saucamie “čekas maisi” (publicēti šeit) un slepenajos čekas aģentūras žurnālos atrodamie vārdi, kuru starpā pētnieki identificējuši teju 80 cilvēkus, kuri saistīti ar reliģiskajām organizācijām.

Krievijas “Radio Svaboda” vēsta, ka VDK dokumentos atrodams Latvijas pareizticīgo metropolīta Aleksandra jeb laicīgajā dzīvē Aleksandra Kudrjašova vārds. Viņš esot vervēts 1982. gadā un viņam dots segvārds “Lasītājs”. ”Čekas maisā” ir arī pirmais Latvijas katoļu kardināls Julijans Vaivods, kurš esot vervēts 1948. gadā, piešķirot segvārdu “Omega”.

kardināls Jānis Pujats

Atklājies arī, ka katoļu kardināls Jānis Pujats ar segvārdu ”Andrejs” esot reģistrēts nesavervēto čekas aģentu žurnālā. “Nepatīkami, ka tas vispār iet par garīdznieku, īpaši vēl par kardinālu,” LNT Ziņās teica Pujats, norādot, ka atklāti viņu neviens nav vervējis, taču, gatavojoties savam pirmajam braucienam uz Romu, par reliģiskajiem jautājumiem atbildīgās padomes sekretārs lūdzis parakstīt baltu papīra lapu.

Šī tēma aktualitāti nezaudēs un turpināsim tai sekot līdzi.

15. vieta

Topu noslēdzam, papildinot notikumu apkopojumu ar ziņu, ka Carnikavā nodegušās Siguļu baznīcas draudzei dievnama celšanai ir saziedoti jau 26 tūkstoši eiro.Atgādinām, ka 2017. gada notikumu topā  aprakstījām bēdīgo vēsti, kas Latviju pāršalca naktī uz otro adventi, kad ugunsnelaime skāra rekonstrukcijā esošo Carnikavas dievnamu Siguļos. Tas bija vietējās nozīmes kultūras piemineklis un to bija plānots atvērt uz Latvijas simtgadi. Turpretī tieši pēc gada – šajā decembrī nedaudz apkopojot, kā draudze atgūstas pēc ugunsnelaimes, pozitīvais novērojums ir, ka cerību dod prāvā saziedotā summa. Pašlaik draudzes dievkalpojumi notiek tā sauktajā “Laivu mājā”. Ziedojumu piesaistei jaunajai baznīcai tiek organizēti arī dažādi koncerti un kino vakari.

Laivu māja, 2018.gadā

Tautas lūgšanu sapulces ”Dievs, svētī Latviju” slavēšanas dziesmas

20. oktobrī, Skonto hallē norisinājās pirmā Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī Latviju!”. Pasākums bija veltīts Latvijas simtgadei, kurā vadošo konfesiju pārstāvji un garīgie līderi vienojās kopīgā Dieva slavēšanā un lūgšanā par Latviju un tautu. Slavēšanu un pielūgsmi vadīja vadošie slavēšanas līderi no dažādām Latvijas draudzēm un vairāku simtu liels starpkonfesionāls kopkoris.

Solisti: Natālija Baiks, Edijs Ulpe, Marija Ļedjajeva, Valdis Indrišonoks, Viktors Isajevs, Anete Kozlovska, Linda Mikule, Sanita Freidenfelde, Nauris Malahovs, Iļja Pečorkins, Daniels Fiļimonovs, Kitija Ruža, Indra Kalniņa
Kora vadītāja – Kitija Ruža
Kora diriģente – Linda Naudiņa

Mūziķu sastāvs: Oskars Sproģis (basģitāra), Miķelis Vīte (sitamie instrumenti), Ingus Feldmanis (elektriskā ģitāra), Roberts Dinters (elektriskā ģitāra), Ilze Gagaine (vijole), Andris Kauliņš (taustiņistrumenti), Pjotrs (Petro) Strokovs (taustiņinstrumenti), Normunds Piesis (trompete), Valdis Indrišonoks (akustiskā ģitāra), Mikus Ciemits (saksafons)

Šeit vari noskatīties pilno video ierakstu: https://youtu.be/txcg1Zdn2q4

Latvijas valsts himna.

Nāciet visi.

Cik liels mūsu Dievs/ Наш Бог так велик.

Mans Jēzu…

Dievam viss gods.

Teic To Kungu, jā, teic.

Dievs ir varens.

Svēts esi Kungs/ Свят, свят Господь Саваоф.

Agnus Dei.

Ūdeni vīnā Tu vērt/ Воду в вино превратил.

Aleluja (visa tauta dzied).

Tēvs mūsu/ Отец наш.

Cik brīnišķīgs Tavs Vārds.

Lai Tava Valstība nāk.

Uzrunas no Tautas lūgšanu sapulces “Dievs, svētī Latviju”

20. oktobrī Skonto hallē norisinājās pirmā Starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce „Dievs, svētī Latviju!”. Lūgšanu sapulces mērķis bija izaugsme katras konfesijas/draudzes ietvaros, kopīga vienota lūgšana un iestāšanās par kristīgām vērtībām Latvijā.

Šeit var apskatīties pasākuma bildes: https://bit.ly/2CWTOVC

 

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Mārcis Jencītis – draudzes “Kristus Pasaulei” vecākais mācītājs un pasākuma organizators.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Jānis Pujats – Latvijas Romas katoļu baznīcas Kardināls.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Andris Ameriks – Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Ainars Baštiks – Rīgas Mateja baptistu draudzes mācītājs, Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ex ministrs un Rīgas domes deputāts.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Modris Ozolinkevičs – Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Aleksejs Ļedjajevs –Draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Krists Kalniņš – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pārstāvis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas iecirkņa prāvests un Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Andris Kravalis – Latvijas Romas katoļu baznīcas arhibīskapa, metropolīta Zbigņeva Stankeviča pārstāvis, Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs un Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Tālivaldis Tālbergs –Latvijas Kristīgā radio prezidents.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Jānis Ozolinkevičs – Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības goda bīskaps.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Elmārs Pļaviņš- Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Andrejs Čebotarjovs- Rīgas Vasarsvētku draudzes Kristīgais centrs “Labā Vēsts” vecākais mācītājs.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Edgars Šneiders – Latvijas Apvienotās Metodistu baznīcas superintendents.

Petīciju “Par kristīgām un ģimenes vērtībām” ir parakstījis arī Kaspars Šterns – Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps.

20. oktobrī Skonto hallē notika pirmā starpkonfesionālā lūgšanas sapulce “Dievs, svētī Latviju!”.

20. oktobrī Skonto hallē norisinājās pirmā Starpkonfesionālā lūgšanu sapulce „Dievs, svētī Latviju!”. Tas ir vēl nebijis pasākums, kas vienoja dažādu konfesiju līderus, mācītājus un bīskapus lūgšanā par Latviju. Lūgšanu sapulces mērķis bija izaugsme katras konfesijas/draudzes ietvaros, kopīga vienota lūgšana un iestāšanās par kristīgām vērtībām Latvijā. Tajā uzstājās starpkonfesionāls kopkoris un vadošie draudžu slavēšanas līderi. Pasākumā valdīja brīnišķīga un pacilāta atmosfēra, vērojot tik dažādu konfesiju pārstāvjus vienkopus slavējot Dievu, lūdzot par Latviju un runājot par vienotības spēku.

Ikviens varēja parakstīt petīciju par ģimeniskām un kristīgām vērtībām Latvijā. Petīcijas ir iespējams parakstīt arī elektroniski portālā www.parlatviju.lv, kas tika nesen aktivizēts. Tajā caur internetbanku autorizāciju iespējams parakstīt izskatīšanai Saeimā piedāvātās petīcijas, balstītas uz kristīgām vērtībām.

Lūgšanu sapulce iesākās ar Dieva slavēšanu un pasākuma iniciatora un organizatora mācītāja Mārča Jencīša uzrunu, kurā viņš paskaidroja šī pasākuma mērķus un vienu no galvenajiem iemesliem – „bez vienotības starp Latvijas draudzēm, nav iespējamas izmaiņas vai kopīga balss, lai iestātos par vērtībām Latvijā. Viena konkrēta draudze nespēj neko daudz izmainīt, ir nepieciešama kopīga lūgšana, izaugsme un balss, lai stāvoklis Latvijā mainītos. Tajā pašā laikā, katrai draudzei ir jāpaliek savas konfesijas ietvaros” saka mācītājs Mārcis Jencītis.

Savu dalību bija pieteikuši un ieradās 120 dažādu konfesiju mācītāji. Pēc tam sekoja dažādu draudžu līderu un mācītāju uzrunas un lūgšanas par Latviju, vienotību un pašu pasākumu. Uzrunas teica Romas katoļu baznīcas kardināls Jānis Pujats, Romas katoļu baznīcas arhibīskapa, metropolīta Zbigņeva Stankeviča pārstāvis, Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs un Rīgas Sv.Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis, Luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga pārstāvis, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas iecirkņa prāvests un Vecās Sv.Ģertrūdes draudzes mācītājs – Krists Kalniņš. Tajā skaitā arī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības Goda bīskaps Jānis Ozolinkevičs, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs, draudzes “Jaunā Paaudze” bīskaps Aleksejs Ļedjajevs, Metodistu baznīcas superintendents Edgars Šneiders, Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, draudzes “Labā Vēsts” vecākais mācītājs Andrejs Čebotarjovs un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns.

Pasākumā piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Latvijas bruņoto spēku virskapelāns Elmārs Pļaviņš, kā arī Mateja baptistu draudzes mācītājs, bijušais ministrs un Rīgas domes deputāts Ainars Baštiks.

Lūgšanu sapulces beigās mācītāji aizlūdza par cilvēku vajadzībām.

Šis bija vienreizējs pasākums, kas atnesīs daudz izmaiņu – gan draudzēs, gan Latvijas tautā!

Šeit var apskatīt bildes no pasākuma: https://bit.ly/2CWTOVC